Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100
2020.gada 5.septembris – 13.decembris
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Lielā izstāžu zāle, Boses zāle
Doma laukums 6, Rīga
Tikšanās ar medijiem izstādē 2020.gada 4.septembrī plkst. 11.00
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 10.30-11.00
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 2020.gada 5.septembra līdz 13.decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100” – veltījums vairs neeksistējošai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs.
Gandrīz simt sešdesmit gadi šķir pirmo zināmo Jāņa Staņislava Rozes gleznu “Helēnas Cimzes portrets” (1851) no latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas grafikas lapas “Zvaigžņu lauks” (2010). Abi tik atšķirīgie darbi pieder pie vizuālās mākslas pārlaicīgās dimensijas. Abi iemieso simtgadnieka Valsts mākslas muzeja un tā pēcteča Latvijas Nacionālā mākslas muzeja misiju – krāt, glabāt un popularizēt labāko, ko radījuši mākslinieki.
1941.gada 5.martā kolēģi bijušajam Valsts mākslas muzeja direktoram, tēlniekam Burkardam Dzenim uzdāvināja albumu ar muzeja ekspozīcijas fotogrāfijām un pateicības vārdiem par divdesmit divos darbības gados paveikto. Šis albums izstādes veidotājiem atvēra durvis uz laiktelpu starp diviem pasaules kariem, kļūstot par vienu no galvenajām vizuālajām un pētnieciskajām atslēgām.
1920.gada 15.martā dibinātais un publikai 1922.gada 27.maijā Rīgas pilī atvērtais Valsts mākslas muzejs kļuva par pirmās Latvijas brīvvalsts kultūrpolitikas dalībnieku, iesaistoties kultūras mantojuma saglabāšanā un laikmeta mākslas dzīvē, vienlaikus divās desmitgadēs pieredzot arī ideoloģiskās atmosfēras maiņu. Savu darbību Burkarda Dzeņa vadītais muzejs uzsāka paralēli 1905.gadā atklātajam Rīgas pilsētas mākslas muzejam, par kura direktoru 1919.gadā vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa vietā iecēla gleznotāju Vilhelmu Purvīti. Līdz ar to Rīgā starpkaru periodā darbojās divi mākslas muzeji: pilsētas un valsts.
Izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100” sniedz ieskatu Valsts mākslas muzeja krājuma un izstāžu darbības vēsturē. Muzeju izveidoja ar mērķi prioritāri atbalstīt un popularizēt nacionālo mākslu, bet vēsturiskā situācija noteica, ka līdztekus latviešu mākslas darbiem muzejā jau tā pirmsākumos nonāca arī ārzemju mākslas kolekcija, ko laika gaitā papildināja. Latviešu mākslas kolekciju izstādē pārstāv toreiz nesenās pagātnes klasiķi un laikabiedri Jūlijs Feders, Kārlis Hūns, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkalns, Jāzeps Grosvalds, Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Kārlis Padegs un citi. Ārzemju mākslas kolekcijas izstādē parādītas ar Ķīnas un Japānas mākslas priekšmetiem, ko muzejam 20.gadsimta 20. gados dāvināja Tālajos Austrumos dzīvojošie latvieši, beļģu mākslas apjomīgo dāvinājumu kā starpvalstu diplomātijas piemēru 30.gadu sākumā, dāņu stiklu un keramiku, Rietumeiropas porcelānu un sudrabu, kā arī krievu mākslas paraugiem. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas, arhīva dokumenti, grāmatas un katalogi.
Izstāde atgādina par pašaizliedzīgiem un erudītiem cilvēkiem ar muzejnieka misijas apziņu – muzeja ierosinātāju un direktoru, mākslinieku Burkardu Dzeni, direktora palīgu un muzeja bibliotēkas aizsācēju, gleznotāju Konrādu Ubānu un ilggadējo darbvedi – sekretāru, literātu Dāvidu Vecaukumu.
1941.gadā padomju varas apstākļos notika Latvijas muzeju sistēmas reorganizācija. Pēc Otrā pasaules kara Rīgas pilī Valsts mākslas muzeja telpās atvēra LPSR Vakareiropas mākslas muzeju, kura kolekcija apvienoja ārzemju mākslas darbus no Valsts mākslas muzeja, Rīgas pilsētas mākslas muzeja, Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja, Latvijas Universitātes muzeja un citiem. Vēlāk pārdēvēts par LPSR Aizrobežu mākslas muzeju, tad par Ārzemju mākslas muzeju, tas turpināja darbu Rīgas pilī līdz 2010.gadam, kad tika iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrā. Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ir tiešais Ārzemju mākslas muzeja mantinieks.
IZSTĀDES KURATORES:
Vita Birzaka, projekta vadītāja, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore
T: (+371) 67 357535, E: [email protected]
Dr. art. Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja,
glezniecības kolekcijas glabātāja (18. gs. – 20. gs. 1. puse)
T: (+371) 67 716118, E: [email protected]
Baiba Uburģe, izstādes dekoratīvi lietišķās mākslas sadaļas kuratore,
LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja
T: (+371) 67 357531, E: [email protected]
IZSTĀDES SCENOGRĀFIJA:
Reinis Suhanovs
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
TWITTER: @MuzejsRigaBirza
INSTAGRAM: @makslasmuzejsrigasbirza
#lnmm
#RigasBirza
#Mūsumuzejs
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Doma laukums 6, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, sestdienās, svētdienās 10.00-18.00, kase 10.00-17.45
Piektdienās 10.00-20.00, kase 10.00-19.45
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1.janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.-24.jūnijā), Ziemassvētkos (25.-26.decembrī), 31.decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 3,50 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 2,00 EUR
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00-7,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18.maijā.
VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:
1. Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
2. Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
3. Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem.
4. Aicinām rūpēties par roku dezinfekciju. Muzejs nodrošina virsmu, izmantoto materiālu un aprīkojuma dezinfekciju.
5. Nodarbību laikā lūgums lietot tikai personīgos darba instrumentus un materiālus (krītiņus, zīmuļus, dzēšgumijas, spilvenus sēdēšanai).
6. Aicinām iepazīties ar vispārīgajiem piesardzības pasākumiem LNMM apmeklējumam mājas lapas sadaļā COVID 19: http://www.lnmm.lv/lv/apmekle/covid_19.
ATTĒLI PRESEI PIELIKUMĀ (lai saņemtu lielāka izmēra, lūdzu pieprasīt atsevišķi)
1. Izstādes “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100” vizuālā identitāte. Izmantoti darbi:
a) Jānis Staņislavs Roze (1823-1897). Helēnas Cimzes portrets. Fragments. 1851. Audekls, eļļa.
LNMM kolekcija.
b) Vija Celmiņa (1938). Zvaigžņu lauks. Fragments. 2010. Papīrs, mecotinta.
Iespiedējs: Doris Simmelink. Izdevējs: Simmelink Sukimoto Editions, Ventura, CA. LNMM kolekcija.
2. Valsts mākslas muzeja latviešu mākslas ekspozīcija divos stāvos sadalītās kādreizējās Rīgas pils baznīcas augšstāvā. 1941. Foto: Eduards Melbārdis (?). LNMM Zinātnisko dokumentu centrs. Fotogrāfijas skenējums